Purvītis Prize 2019 award ceremony design concept

Māksliniekiem ir riskanti piedāvāt krāsu. Mākslinieki ir jūtīgi pret kaut ko, kas varētu tos aizēnot, aizsliet, neiekomponēt vai aizvainot ar pārāku „mākslinieciskumu”.
Balts ir krāsa, kura saistās ar jaunradi – sākums, neaizpildīts laukums, iedvesma un pilnība. Balts ir veiksme un arī nāve, ar kuru saistās ik katra pabeigta darba pēdējā punkta pielikšana. Nāve kā jauna sākums.
Ēna vienmēr ir fascinējoša, tā ir daudz dekortīvāka un radošāka kā izgaismotais objekts. Katrs mākslinieks  savu pabeigto darbu atstāj sabiedrībai kā ēnu aiz sevis.
Purvīša balva atrodas starp izdarīto un nākotni, balto un vibrējošo nezināmo – fokusē mākslinieku darbu ēnas, padarot tās izgaismotas.

Skatuves labajā pusē balts skatuves stūris ar spilgtu rampas gaismu. Mākslinieks laureāts nostājoties šajā gaismā, atstāj ēnu uz baltās sienas, kura uz mirkli ir lielāka par viņu pašu. Plakātiski, lakoniski.
Skatuves kreisajā pusē ir „purvīša koki”, kuru ēnas vibrē uz baltā fona. Šeit dziļums ir lielāks un uz „kokiem” ir divu gaismas avotu stari, tā veidojot divu ēnu spēli. Labā skatuves puse ir veltījums klasikai, šeit neviens „dzīvais” nekāpj. Tā ir pašpietiekama kā mākslas grāmatas lappuse.